Kā strādā domas ?
Kāpēc mēs gribam atbrīvoties no domām?
No kurienes rodas domas un kāpēc nav iespējams sasniegt tādu stāvokli , ka prāts būs vispār tukšs? ( Es šeit nerunāju par īslaicīgu prāta tukšumu , ko piedzīvojuši Buda un citi ‘’apgaismotie’’)Tāda nemēdz būt. Tukšs prāts-tas ir stāvoklis , kas līdzinās nāvei, kad nav vispār nekādu vēlmju. Tiekšanās pēc šī stāvokļa patiesība ir vēlme izbēgt no ciešanām, kuras rodas no tā, ka paši sevi neizprotam.
Nesaprotam, kas ir tas, kas dzīvo caur mums. Nesaprotam dēļ kā mums patstāvīgi pa galvu grozās tieši šādas domas. Kaujamies ar tām, mēģinām noliegt tās, izdomājam visādas racionalizācijas, bet kā tās domas ir mūsu galvā tā viņas tur ir. Mūsu domas apkalpo mūsu vēlēšanās. Ja ir doma- tad arī ir nepiepildīta vēlme, nav domu- tātad visas vēlmes ir piepildītas un nav uz ko pagaidām tiekties. Bet vai tad ir iespējams uz visiem laikiem atbrīvoties no domām? Tas nozīmē atbrīvoties no vēlmēm, bet vēlmē- tā arī ir pati dzīve. Vēlme-doma-piepildījums.
Apziņas instruments ir mūsu domas. Lai kā mēs arī necenstos, mēs nevaram kontrolēt savas domas, lai arī ir daudzi kuri mēģina nodarboties ar dažādiem pašiedvesmas vingrinājumiem, bet domas kā turpina atgriezties tā arī turpina.
Nav vērts cīnīties ar domām, labāk ir izprast no kurienes tās nāk un kādām iekšējām vēlmēm šis domas mēģina pievērst uzmanību. Bēgšana no tām tikai rada nevajadzīgas ciešanas. Dažreiz doma tā uzkurina, ka vairs nav iespējams saprast, ko tad mēs patiesībā gribam. Nesaņēmuši to iekšējo piepildījumu, kas stāv aiz šīs domas- nesaņēmuši savu endorfīna daļu, vot i ciešam. Racionalizējam to ar to, ka apkārtēja pasaule pie visa vainīga,- Nedod iespēju būt laimīgiem.
Pareiza doma, kas apkalpo vēlmi un darbību, šīs vēlmes realizācija- tas ir pamatīgs darbs tās piepildīšanai, bet pēc tam šis darbs tiek apbalvots ar šiem laimes endorfīniem smadzenēs ar kuriem mūs tik bagātīgi ir apveltījusi Daba. Kad mēs domājam, mēs arī atrodamies ‘’šeit un tagad’’, nu vismaz fiziski .
|
