Kā stress ietekmē ķermeni?
Ir zinātniski pierādīts, ka vairāk kā 70 % cilvēka slimību ir saistītas ar savu emociju neapzināšanos ( pārdzīvojumi) un savu vajadzību neapmierināšanu ( vēlmes), kontaktējoties ar citiem cilvēkiem konkrētās situācijās. Nespēja cilvēkam izteikt savas jūtas , izsauc sasprindzinājumu iekšējo orgānu muskulatūrai, izjauc asinsrites normālo darbību, bet pie tāda stāvokļa ilgstošas iedarbības, rodas traucējumi visā organisma darbībā.
Piemēram, ja cilvēks nespēj izrādīt dusmas ( nemāk vai aizliedz sev to darīt), tad viņš var ciest no aizkuņģa dziedzera disfunkcijas un pat saslimt ar cukura diabētu. Paaugstināts asinsspiediens var izsaukt hipertoniju. Ja cilvēkam nav iespējas izrādīt savu mīlestību, viņam var sākt sāpēt sirds. Sievietēm, kuras pastāvīgi atrodas spēcīgu emociju aizturēšanā, rodas hormonālie traucējumi, kas veicina dzemdes miomas vai olnīcu cistu attīstību.
Stresa iedarbībā cilvēks tik spēcīgi sevi sasprindzina, ka pārstāj ievērot to. Viņam iekšā plosās emociju vulkāns, kurš uz kādu laiku atslēdz spēju saprātīgi domāt. Tā kā viņš slikti apzinās savu stāvokli stresa situācijā, no iekšējas spriedzes sāk veidoties bruņas : osteohondrozes veidā, muskuļu sasprindzinājumos, sāpēm mugurā, krūtīs, galvā, kramji un tirpuma sajūta ekstremitātēs.
Ķermenis un dvēsele, tas ir viens vesels un ja cieš dvēsele, tad cieš arī ķermenis. Ja cilvēks ignorē savas vēlmes vai vajadzības dažādu situāciju kontekstā, tad ķermenis izpauž tieši to, ko cilvēks jūt dzīvē.
Slimības, kas cilvēka organismā veidojas no stresa, ārsti izārstēt nevar, un ja tas viņiem arī izdodas, tad uz pavisam īsu laiku, pēc tam simptomi uzrodas atkal tajā pašā vai citā vietā. Tāpēc šeit ir ‘’jāārstē’’ pats cēlonis.
Ir labi, ja jūsu dakteris saprot, kas patiesībā ar jums notiek, redz, ka jūs neesat viņa pacients un nosūta jūs pie psihologa...
‘’Lai palīdzētu cilvēkam, ir kaut kas jāizmaina, bet lai izmainītu, ir jāsaprot, kas tad ir jāmaina.’’
Nepalaidiet garām laiku, jo jums taču blakus atrodas jūsu bērni, un viņi mācās no jums kā palikt veselam un dzīvam sarežģītās dzīves situācijās. Bērns parasti domā, ja vecāki bieži un pastāvīgi slimo, tātad tas ir normāli. Ja jūs esat veseli, tad bērns to arī uztvers kā dzīves normu. Esiet veseli un laimīgi sevis un savu bērnu dēļ.