Apmēram 14% mūsu planētas cilvēku cieš no panikas lēkmēm, fobijām, dažādām bailēm un uzmācīgam domam. Tūkstošiem cilvēku iet cauri dažādiem ārstiem, psihologiem, ekstrasensiem, dziedniekiem, bet tikai mazākā daļiņa no tiem, kas ir cietuši no panikas lēkmēm, spēj pa īstam atbrīvoties no šiem smagajiem psiholoģiskiem stāvokļiem. Ja tu esi viens no tiem, tad tu zini, ko tik tu neesi darījis, lai atbrīvotos no panikas lēkmēm, bailēm u.c., bet rezultāta ieguvis tikai īslaicīgu viegluma sajutu. Tu tērēji savu naudu, spēkus, laiku uz to, lai tikai atbrīvotos no šīm ciešanām , bet tā ari nespēji nosaukt sevi par pilnīgu brīvu no panikas, fobijām vai no uzmācīgam domam .Ik pa laikam tu domā par to, ka tikai atkal tu neizjustu to, ko nācās tev izjust iepriekš.
No kurienes tad panikas lēkmes, fobijas un uzmācīgas domas rodas? Kādi ir to iemesli, funkcija? Kas ir šie cilvēki, kas cieš no tādiem stāvokļiem un kāpēc?
Vai panikas lēkmes, fobijas ir slimība? Kādu funkciju izpilda bailes, trauksme un panisko lēkmju stāvokli? Kāpēc psihoterapija nav pārāk efektīva atbrīvošanas no bailēm? Par to visu tālāk rakstā.
Kas ir panikas lēkme?
Panikas lēkme ir neapskaidrojama, mokoša trauksmes lēkme, kas līdzi sev nes bailes kopa ar dažādiem somatiskiem simptomiem vai vienkāršāk runājot,-saspringumi dažādas ķermeņa vietās.
Panikas lēkmju simptomi-Sirdsdarbības paātrināšanas, Baiļu sajuta, sasprindzinājums ķermeni, kamols kakla, smaguma sajuta krūšu rajonā, apgrūtināta elpošana, karstuma vai aukstuma sajuta, reiboni, slikta dusa, asinsvadu spazmas , pulsācija galvā, drebuļi, smaguma vai sausuma sajuta acīs, miglaina redze, paaugstināta roku svīšana vai sajuta it ka durstītu ar adatām rokās un kājās, un daudzi citi simptomi.
Var ari būt sajuta, ka tu atrodies kā kādā migla, ka tas viss nenotiek ar tevi..Un jau no šis domas vien tev sākt palikt bailes. Tava sociāla dzīve sāk palikt ierobežotāka, introvertaka, paradās bailes sarunāties ar nepazīstamiem cilvēkiem, paradās trauksmainas domas, ka ar mani nav kaut kas kartība. Ka cilvēki pēkšņi var ieraudzīt kā es jūtos, manus iekšējos stāvokļus. Ko viņi par mani padomās?
Iziet uz ielas, braukt sabiedriskajā transporta vai iet ar draugiem uz kādu tusisnu, klust par īstām mocībām, nerunājot jau par to, lai izradītos daudzu cilvēku uzmanības centra. Vēlme ceļot pārvēršas par bailēm no ceļošanas. Pazīstama situācija? Varbūt tev ir paradījušas domas, ka tu esi slims ar kādu mistisku ,neārstējamu slimību? Varbūt ari tu, tāpat kā visi pārējie, kas cieš no šiem stāvokļiem, staigāji pie ārstiem, dzer visādus medikamentus, bet izņemot kā īslaicīgu apmierinājumu un blakusefektus, tu neko citu nesaņēmi? Trauksme un bailes no panikas tāpat ari palika, atjaunojieties ar jauniem spēkiem un pie kam vecie paņēmieni un tabletes vairāk nepalīdzēja. Aiziešana sportā vai fiziskajās nodarbēs tāpat nepalīdzēja, jo problēma slēpjas pavisam cita vieta.
Vai panikas lēkmes, VD, fobijas, bailes ir slimība?
Atbilde ir Nē. Tā nav slimība, tāpēc medicīna šeit ir bezspēcīga.
Panikas lēkme ir psiholoģiska reakcija nevis uz arējiem kairinātajiem, bet uz savu iekšējo iedzimto īpašību nepilnveidošanu un to apspiešanu. Lai to paskaidrotu ir jāpaskatās uz kopējo cilvēka portretu , kas cieš no panikas lēkmēm. Tu noteikti, ka esi ievērojis, ka ne visi cilvēki cieš no tā un ir cilvēki, kas vispār nevar saprast kas tas tāds ir. Pat bērni, kas auguši viena ģimene un ieguvuši vienu un to pasu audzināšanu, uztver realitāte pavisam atšķirīgi. To, kas interese, baida un uztrauc tevi, viņus neuztrauc.
Lai izjustu panikas lēkmes , bailes u.c. līdzīgus stāvokļus , ir jābūt iedzimtam noteiktam psihes un rakstura īpatnībām. Tādām piemēram kā ļoti jūtīgai nervu sistēmai , spilgtai iztēlei, paaugstināta emocionalitāte un tēlainam domāšanas veidam. Tādas īpašības piemīt ne visiem, ar šīm īpašībām ir apveltīti cilvēki ar emocionālu vai tēlainu intelektu. Tā ir iedzimta spēja uztvert pasauli caur emociju, jutu , tēlu prizmu . Tā ir spēja visu ieraudzīt detalizēti, unikalitāte, krāsu ēnu. Atšķirt apmēram 40 dažādas melnās krasās toņus ,mazākas garastāvokļa izmaiņas citos cilvēkos. Tā ari ir spēja uztvert realitāti radoši. Loti biezi cilvēki, kas cieš no panikas lēkmēm ir mākslinieki, fotogrāfi, dizaineri, aktieri, muzikanti, radoši cilvēki. Daudzi jūt līdzi bezpajumtniekiem dzīvniekiem, slimiem bērniem. Piedalās Zaļo kustību organizēšana. Tie ir tie, kas skatoties mīlas filmas raud vai ir gatavi raudat. Kuru acis ir plaši atvērtas, nedaudz staro no siltuma, tie, kuri ir loti uzņēmīgi uz dažādam spēcīgam smakām. Tie, kas loti biezi izmanto sava leksika- skaistums glābs pasauli, mīlestība ir pats galvenais, dievigi vai otradies- fui, šausmas, bailes, baisi u.c. . Katrs vārds ir iekrāsots ar kādu emociju. Tāds cilvēks dzīvo ar emocijām, tās priekš viņa ir dzīvei nepieciešamas.
Tad, kad izjūt emociju trūkumu, viņi cenšas to dabūt skatoties šausmu filmas, trillerus, lasot šausmu stāstus, pastaigājoties pa kapsētu, lai izjustu asas sajūtas. Vai ari otradies, patoloģiski izbēg no tādam filmām vai sarunām par nāvi vispār. Tiecas vairāk skatīties melodrāmas vai filmas ar labām vai traģiskam beigām. Viena vai otra gadījuma cilvēks piepilda sevi ar to, kā viņam liekas , viņam pietrūkst .
Tēlainam vai emocionālam intelektam ir tieksme ticēt visam pārdabiskajam. Tā var būt māņticība, lāsti vai paša fantāzijas. Spējas fantazēt ir loti raksturīga emocionālajam intelektam. Tieši tāpēc panikas lēkmes, bailes visbiezāk paradās vel līdz ‘’traumējošai ‘’situācijai. Pēc stundas ir jāiet ārā uz ielas un tu jau sāc izjust pirmos panikas simptomus, ka tur ar tevi kaut kas varētu notikt, ka tu vaŗetu nokrist un kā tas izskatīsies, ko citi cilvēki par tevi padomās? Un ja nu neviens tev neatnāk palīgā .....
Kāda tad ir saikne emocionālajam intelektam un panikas lēkmēm?
Šī ir tiešā saikne ar to – mēs vienmēr baidāmie no tā, ko patiesība vēlamies. Šeit ir svarīgi izprast to ne burtiska veida. Panikas lēkmes rodas tad, kad iedzimtās īpašībās netiek realizētas, kad emocijas ir apspiestas, neizteiktas un nerealizētas dzīve .Tas atgādina kā gremošanas procesu. Ja no organisma netiek izvadīts, piemēram, urīns , organisms sāk izjust nepatīkamas sajūtas. To pasu var salīdzināt ar emocijām ar vienu vien atšķirību- pat ,ja tu apspied kaut kādu iemeslu pēc savas emocijas un ne ka nerealizē savu emocionālo intelektu , tad organisms to dara pats par sevi, caur panikas lēkmju izdzīvošanu. Vienkāršāk runājot, panikas lēkmju funkcija ir loti būtiska un noderīga .To ir loti svarīgi apzināties.
Problēma nerodas no tā , ka tev ir Panikas lēkmes, bailes VD, problēma rodas tad, ja tev ir pārliecība, ka tā nav jābūt, ka tas ir slikti un nepareizi un ka no tas ir jātiek ar steigu vaļā. Tieši šajā stadija ari rodas panikas slēgtais aplis-rodas panikas lēkmes, kas tiek izdzīvota ar spēcīgu pretošanos, izbēgšanu un pārliecību, ka tā nav jābūt. Un šis domas savukārt atkal no jauna veido panikas lēkmi, kas atkal savukārt izveido jaunu saikni ar pretošanos tam, kas ir.
Kas notiek tālāk?
Jūs sāciet meklēt internetā dažādus forumus, kas ir veltīti tieši šiem stāvokļiem, atrodiet tur bēdu brāļus un māsas ,savāciet sev galva dažādu informāciju, maliet to sev pa galvu un arvien vairāk un vairāk, pārliecinot sevi, ka jūs esiet slims un jūs pats ticiet tam. Kaut kādā momenta jūs pat iegūstiet kaut kādu izdevību no šiem saviem stāvokļiem. Rodas zēlums pret sevi un vēlme, lai jūs pažēlotu, justu līdzi un saprastu jūs.
Kāpēc psihoterapija ir bieži neefektīva?
Pastāv simtiem dažādu terapiju, kas strādā ar panikas lēkmēm , bailēm u.c. Psihoterapeita uzdevums ir, lai jūs izmanītu savu attieksmi pret dzīvi, baudītu to un palīdzēt jums iemācīties izprast sevi. Realizēt savas iedzimtas spējas. Kad jūs izmantojiet psihoterapiju, lai no kaut kā atbrīvotos, tad šeit tā ne vienmēr spēj jums palīdzēt. Ja jūs ticēsiet, ka panikas lēkmes, bailes, trauksme ir kaut kas slikts no kā ir jātiek vaļā, tad jums tur nepalīdzēs nekādas terapijas vai tabletes.
Kāpēc? Tāpēc, ka panikas lēkme nav slimība , bet tikai signāla reakcija, kura parada jums par jūsu neizpaustajām jūtam un emocijām. Nevajag ar to cīnīties, bet apzināties tās funkciju, jo kā var cīnīties ar kaut ko, ja nav apziņas kas tas tāds ir. Tāpēc ari ir vajadzīga psihoterapija, lai apzinātos sevi un savus iekšējos strāvokļus, savas domas, kā tās veidojas un no kurienes tās rodas. Ko tās grib pateikt ar to, ka viņas atrodas jūsu prātā. Ka jūs domājat , kas ir labāk- cīnīties ar sevi vai izprast savas iekšējas sajūtas? Atbilde ir redzama.
Panikas lēkmju iemesls ir- nerealizētu iedzimto īpašību rezultāts. Bēgšana no sevis neatrisinās šos stāvokļus. Pietiek sevi mocīt ar eksperimentiem un gaidīt, kad vienu dienu beigsies šis lēkmes, trauksme un bailes un tad jūs beidzot varēsiet sākt dzīvot..Šī ir tikai vienīgā dzīve, kas ir jums dota un citas dzīves jums nebūs. Cik labi ir izjust dzīvi visas tās pilnībā! Just baudījumu no tā, ka vējš iepūš sejā, kaut kur putniņš čivina, kaut kur vējš spēlējās ar koku lapām. Just baudu vienkārši no tā, kas notiek te un tagad.
Metodika-Atbrīvošanas no panikas lēkmēm nepiedāvā nekādas burvju tabletītes vai sevis iedvesmošanas tehniku. Tā piedāvā ieraudzīt to, kas jau ir iekšā jūsos. Ja jums ir apnicis dzīvot to dzīvi, ko dzīvojiet tagad, tad piesakieties uz konsultācijām rakstot privāti un pārstājiet ciest . Esiet laimīgi jau tagad !