Kognitīvā disonance- tas ir cilvēka redzes viedokļa izmaiņas process tam, lai tas atbilstu viņa rīcībai. Ja sarežģītāk, tad Kognitīvās disonances Teorija- tas ir diskomforts, kas rodas cilvēkam , kad viņam rodas konflikts starp to, kam viņš ir ticējis, viņa dzīves vērtībām , uzvedības normām vai arī emocionālā reakcija uz kaut ko.. Dotā situācija neapmierina cilvēku un veido neapzinātu vēlēšanos izveidot savus uzskatus un zināšanu sistēmu, kas nav pretrunīga un ir saskaņotu. Mēs it kā spriežam :’’Ja es tā rīkojos vai nolēmu tā izdarīt, tātad es tam ticu’’
Tagad mēģināšu to apskaidrot uz pirkstiem vai labāk piemēra veidā. Jūs iekožaties ābolā, bet sajūtat kartupeļa garšu .Tā kā jūs no savas iepriekšējas pieredzes ziniet kādai ir jābūt ābola garšai, tad jums sākās pretrunas. Vai piemēram, garām ejošais cilvēks jautā ‘’cik ir pulkstenis?’’ darot neparastu žestu ‘’labās rokas pirkstu pieliekot pie kreisās rokas plaukstas pamatnes’’, bet žests, ar kuru parasti jautā vai atradīsies cigarete ‘’divi pirksti pie lūpām’’. Vēl viens piemērs, jūs ejiet garām baznīcai un aiz sētas redziet mūķeni, kura sēž uz soliņa un dzer alu, pīpēdama cigareti.Jūsu vērtību sistēmā tāda uzvedība ir nepareiza. Vai arī, jūs ilgi izvēlējāties kādu kompjūteru pirkt no pieejamajiem modeļiem. Beidzot jūs izlēmāt nopirkt pirmo modeli, jūs sāciet meklēt attaisnošanos un argumentus, iespējams pat pārvērtīsiet trūkumus labās īpašībās, lai izkliedētu visas šaubas modeļa izvēlei un izbēgtu no kognitīvās disonances. Jūs mēģināsiet pārliecināt sevi un citus jūsu izvēles pareizībā.
Nepietiekama attaisnošanās trūkumu dēļ, izdarītās izvēlēs seku rezultātā , ar mērķi pastiprināt šo pašu attaisnošanos, cilvēks vai nu maina savu rīcību, vai nu savu attieksmi pret objektu vai iznīcina savas vai citu cilvēku rīcības nozīmi tikai tāpēc, ka viņa vērtību sistēma ir pretrunā ar to. Kognitīvā disonance var ļoti daudz pastāstīt mums par cilvēka motīviem un mums pašiem un ieraut pašidentifikācijas procesā.