Ir cilvēki , kas runā par Dievu kā par kaut ko atdalītu no visa tā, kas ir .Viņi saka ‘’ tas ir Dievs un tas ir Dievs’’,ka vins var atsūtīt kaut ko vai ari nevar atsūtīt . Kas tad manā izpratnē ir Dievs? Dievs - tas ari ir viss, kas ir mums apkārt- tā rezultāts, tāpēc viņš nav aizsniedzams. Jūs tiešām domājiet ,ka ir kaut kāda atsevišķa pasaule kurā nav Dievs un kurai ir maz sakara ar viņu ?
Jūs tiešām domājiet , ka vins it kā izveidoja atsevišķu pasauli , atsevišķs Dievs ?Kaut kur tur, kur parasti lūdzējs skatās- augstu debesīs. Nu tas taču nav nopietni !Ja viss šeit ir saistīts un viss jūs vieno kopējā sistēmā, tad Dievs - tas ari ir viss , kas ir jums apkārt , viss ,kas notiek apkārt jums, tas ari ir Dievs .Viss ko jūs redziet sev apkārt , tagad sev priekšā šo monitoru , jūs sevi spoguli redziet ? Jūs arī esiet daļiņa , tā daļiņa no dzīves . Jūs esiet tā fantastiskā daļiņa no tā visa kurā viss mūsu Visums griežas, viss, viss kopā un plus tas likums caur kuru viss kopā strādā.Tāpēc viņam nevar lūgties kā kaut kādai atsevišķai daļai.Tā, it kā tas būtu kaut kāds noteikts objekts, būtne, radība.No šejienes arī nāk tas viss-‘’to nevar nosaukt vārdā’’, ‘’to nevar saprast ar prātu’’.Tas nav nekas atsevišķs, kaut kas ar ko jūs it kā variet sarunāties, jo tas viss arī esiet jūs pats, viss, ka ir apkārt jums.Tas arī ir Dievs , Radītājs, Daba. Sauciet kā gribiet.Un tāpēc, ja jūs esiet daļa no tā visa, tad arī savu dzīvi jūs variet veidot tikai pats. Un arī uzņemties atbildību par katru dzīves notikumu variet tikai jūs pats.
Cilvēks negrib sev atzīt , ka viņš un tikai viņš ir atbildīgs par visu, kas notiek viņa dzīvē. Viņa iekšējā pasaule vienkārši būtu sagrauta, ja izrādītos, ka tas patiešām tā ir. Dievam ( Dabai) tā jūsu ticība nav vajadzīga, tam visam vajag tikai vienu- lai jūs būtu laimīgi realizējot sevi visos līmeņos-attiecībās, materiālajā plānā, intelektuālajā, garīgajā. Viņam nevajag, lai jūs upurētu sevi ticības labā, jo ja jūs esiet laimīgi, jūs izpildiet Dieva ( Dabas, Radītāja) nodomu J
